Izstāde - Valsts svētki okupāciju režīmos, 1940–1991 muzejā būs apskatāma līdz rudenim.

Pirmā padomju okupācija, 1940–1941

1940. gada 17. jūnijā PSRS Sarkanā armija okupē Latviju. Jau ar pirmajām okupācijas dienām PSRS uzsāk Latvijas sovjetizāciju. Okupācijas vara rīko demonstrācijas, lai radītu iespaidu, ka iedzīvotāji atbalsta Latvijas pievienošanu PSRS. 1940. gada 21. jūlijā nelikumīgi ievēlētā un PSRS kontrolētā Saeima pasludina Latvijā padomju varu, izveido Latvijas PSR un lūdz Latviju uzņemt Padomju Savienībā. 1940. gada 5. augustā Latviju pievieno PSRS. Lai radītu iespaidu, ka iedzīvotāji atbalsta pārmaiņas, okupācijas vara 1940. gada jūnijā–augustā organizē demonstrācijas Rīgā un citās pilsētās. Okupācijas vara Latvijā ievieš oficiālos PSRS valsts svētkus. No tiem nozīmīgākie – 7. novembris – Oktobra revolūcijas diena (dienu, kad 1917. gada 23. oktobrī (pēc jaunā kalendāra 7. novembrī) boļševiki nāk pie varas Krievijā) un 1. maijs (Starptautiskā darbaļaužu solidaritātes diena). Tāpat par svinamām dienām pasludina 17. jūniju un 21. jūliju. Šos svētkus svin atbilstoši padomju propagandas tradīcijām, rīkojot plašas propagandas kampaņas, masu pasākumus un demonstrācijas.

Nacistu okupācija, 1941–1945

Līdzīgi kā padomju okupācijas vara arī nacisti pakļāva okupēto zemju iedzīvotājus savai ideoloģijai. No nacistiskās Vācijas valsts svētkiem okupētajā Latvijā oficiāli ievieš tikai Darba svētkus 1. maijā. Tomēr praktiski līdzīgi kā nacistiskajā Vācijā arī okupētajā Latvijā atzīmē nacistiskos valsts svētkus: 30. janvāri (dienu, kad nacisti 1933. gadā nāk pie varas Vācijā) Par vienu no plašākajām nacistu propagandas akcijām kļūst ikgadējā nacistu vadoņa Ādolfa Hitlera dzimšanas dienas svinēšana 20. aprīlī. Tāpat nacistu okupācijas vara vērienīgi atzīmē 1. jūliju, dienu, kad 1941. gadā vācu karaspēks ieņem Rīgu. To pasludina par „Atbrīvošanas dienu”. Līdzīgi kā padomju okupācijas vara nacisti svētkos rīko plašus masu propagandas pasākumus.

Otrā padomju okupācija, 1944/45–1985/1991

1944./45. gadā Latviju atkal okupē PSRS. Padomju vara atsāk Latvijas sovjetizāciju. Atkal svin boļševiku revolūcijas dienu 7. novembrī un Starptautisko darbaļaužu solidaritātes dienu 1. maijā. Bez šiem svētkiem pēckara gados par vienu no lielākajiem padomju propagandas pasākumiem kļūst „Uzvaras diena”, 9. maijs, pieminot PSRS uzvaru pār Vāciju 1945. gadā. Līdztekus galvenajiem režīma svētkiem svin Padomju armijas un flotes dienu 23. februārī, Starptautisko sieviešu dienu 8. martā, PSRS konstitūcijas pieņemšanas dienu 1977. gada 7. oktobrī un citus svētkus. Par svētku dienām atkal kļūst 17. jūnijs un 21. jūlijs. Atmoda, 1985–1991 Atmodas gados atsāka neatkarīgās Latvijas svētku svinēšanu. 1989. gada 11. novembrī pirmoreiz kopš 1939. gada atkal plaši atzīmēja „Lāčplēša dienu”, Rīgas pils tornī uzvilka Latvijas valsts karogu. Tika atļauta 18. novembra atzīmēšana. 1989. gadā oficiāli atjaunoja Latvijas valsts svētkus. 1989. gada 18. novembrī Rīgā Daugavmalā vairāk nekā 500 000 cilvēku sapulcējās manifestācijā „Par neatkarīgu Latviju”, prasot atjaunot Latvijas valsti.